Cik ilgs bija Jūsu 2016.g. Norvēģijas ceļojums? Cik aptuveni kilometrus dienā ar kemperi var plānot nobraukt Norvēģijā?
Mūsu ceļojums bija no 2016.g.17. jūlija līdz
1. augustam. Kopā šajās 16 dienās nobraucām ar kemperi 5280 km, ar motorolleri
apm. 250 km un cik ar motorlaivu ziemeļos - nav zināms. No Stokholmas
prāmja pa Zviedriju un Norv. līdz Kristiansand Norvēģijas dienvidos,
īpaši nekur nekavējoties, nobraucām 681
km dienā. Pāris vietās Norvēģijā bija maksimālais atļautais ātrums 90 vai 100
km/st, kas tur ir liels retums. Tad palikām nakšņot bezmaksas
autostāvvietā ceļa malā un nākošā dienā pagriezāmies uz ziemeļiem. Tur satiksme
vairs tik raita nebija. Pa dienām tika nobrauktais attiecīgi: 215 km, 133 km, 281 km, 360 km, 104 km. Bet skriešana šajās
dienās nebija mūsu mērķis - 2 dienas vizinājāmies ar līdzi paņemto motorolleri
(Suleskard- Lysebotn, Geiranger-Trollstigen). Bija mums pārgājiens uz
Preikestolen klinti (2+2 stundas ar kājām), uzbraucām ar kemperi Dalsniba
kalnā, Tvindefossen, Voringfossen udenskritumi, vecākā koka baznīca, ......
Satiksme šajā tūrisma objektu pārpildītajā Norvēģijas lejas un vidus daļā ir
ļoti lēna, atļautais ātrums pārsvarā 50 vai 70 km/st, kuru praktiski neviens
nepārkāpj (gan tāpēc, ka ir milzīgi sodi, gan tāpēc, ka apdzīt nav
iespējams, vai arī nokļūšana kolonnā vienu mašīnu priekšā neattaisno
apdzīšanas risku). Visā Norvēģijas ceļojuma laikā redzējām, ka asfaltētās
braucamās daļas platums ir vismaz par 1 metru šaurāks, nekā LV. Pēc
priekšā braucošajiem kemperiem spriedām, ka attālums no riteņa ārmalas līdz
baltajai svītrai uz asfalta ir tikai apmēram 15-30 cm. Tas prasīja
daudz lielāku uzmanības koncentrēšanu pie stūres, nekā LV. Savā starpā jokojām,
ka Latvijā tik platas brauktuves ir tāpēc, lai būtu iespējams apbraukt bedres
:) Ja Latvijā asfalta malā ir pāris metri grantētās ceļa daļas, tad
Norvēģijā parasti tādas nav vispār un asfalta mala robežojas ar klinti vai
bezdibeni :) Dīvaini, bet Norvēģijā lielu daļu šādu bīstamo ceļu
nenorobežo neviena drošības barjera un nav pat stabiņu. Mēs nodomājām, ka,
iespējams, tas ir tādēļ, lai vieglāk ziemā būtu tīrīt sniegu, citu
izskaidrojumu nevarējām izdomāt. Tomēr lēnajai braukšanai pa Norvēģiju ir
arī pozitīvā puse- neskatoties uz to, ka visa ceļojuma laika vidējā
dīzeļdegvielas cena bija 1,278 eur/ par litru, divu dienu vidējais
degvielas patēriņš kemperim, kad "čammājāmies" pa Norvēģijas
vidusdaļu, bija tikai 9,0 l/100 km, bet visa ceļojuma vidējais degvielas
patēriņš kemperim tikai 10,0 l/100km. Es jau kādreiz te rakstīju, ka
neskatoties uz lielo degvielas cenu Skandināvijā, pateicoties lēnajam
braukšanas ātrumam, viena nobrauktā kilometra cena ar kemperi sanāk mazāka,
nekā braucot ceļojumā no LV dienvidu virzienā (ja neskaita prāmju izmaksas).
Pēc uzkavēšanās un izklaidēm Norvēģijas
vidus daļā parēķinājām, cik vēl jānobrauc kilometri un cik ir atlikušas
dienas līdz norunātajai zivju zvejai ziemeļos. Nolēmām, ka ir jāsteidzās,
jo bija jāšķērso Norvēģijas lielākā daļa. Trīs dienas praktiski tikai
braucām, dienā nobraucot attiecīgi 561
km, 562 km un 472 km. Tad, kad izbraucām no
tūristu iecienītajām vietām Norvēģijas vidusdaļā, satiksme kļuva nedaudz
vieglāka, jo nebija vairs visu laiku jāuzmanās un jādomā par to, kā samainīties
ar pretim braucošo automašīnu. Tomēr arī šādi dienas nobraukumi nav salīdzināmi
ar braucienu ar kemperi pa Poliju, Vāciju, Franciju, kur pat 1000-1200 km vienā
dienā ir uzveicami.
Pēc zivju zvejas Norvēģijas ziemeļos bija jāsteidzas
uz prāmi Helsinkos. Pa Somiju uz māju pusi lielākais vienas dienas nobraukums
bija 757 km.
Izbraucām 29. jūl. vakarā un nobraucām 212
km, tad pieminētie 757
km pa Somiju. un 31. jūl. vēl 549
km. Rezultātā, ļoti laicīgi bijām uz vakara prāmi Helsinkos.
Vēlos piebilst, ka šajā ceļojumā stūrēju
tikai es viens, mēs nemainījāmies. Ar ilgu braukšanu vakarā neaizrāvāmies, lai
varētu pietiekami izgulēties.