Alpu kalni, Austrija un Itālija 2016.g. jūnijā (2.)
2016. gada 12.-27. jūnijs
Kopā ar kemperi 16 dienās (12.-27.jūnijs) nobraucām 6773 km (šķērsotas 6 valstis) un plus četrās vietās ar līdzi paņemto motorolleri nobraucām ap 750 km.
- cena par degvielu - 1006,8 eur,
- maksas ceļi ( arī Austrijas un Čehijas vinjetes)- 280,2 eur,
- sabiedriskā transporta biļetes 24 eur (autobuss uz Vezuvu),
- maksas stāvvietas 2 eur,
- ieejas biļetes kultūras un dabas objektos 114 eur,
- maksa par kempingiem ( 9 naktis) 188,50 eur.
Vidējā degvielas cena 1,257 eur/litrs, vidējais degvielas patēriņš 11,04 l/100 km.
Daži rezumējumi par ceļojumu:
1) Itālijā bija jāseko līdzi, kurā benzīntankā lējām degvielu, jo dīzeļdegvielas cena svārstījās no 1,270 eur/l līdz pat 1,709 eur par litru. Cena bija atkarīga arī no tā, vai benzīntanks atrodas uz ātrgaitas šosejas vai nomalē kā arī no naftas kompānijas. Mēs centāmies izvairīties no "Q8". Viena no lētākajām bija "Agip" .
2) Pēc kemperceļotāja JurisM ieteikuma šim 16 dienu Itālijas ceļojumam paņēmu līdzi tikai vienu pilnu gāzes balonu (21,3 kg kopējais svars - 11 kg balons+10,3 kg gāze). Pāris dienas Alpu kalnos, aukstajos rītos un vakaros ieslēdzām kempera gāzes apkuri. Tajās reizēs, kad nenakšņojām kempingos, ar gāzi tika sildīts ūdens un darbināts ledusskapis un, protams, uz gāzes plīts katru dienu tika gatavots ēst. Divas dienas kempingā pašos Itālijas dienvidos no ārējā 220v pieslēguma varējām darbināt tikai ledusskapi, iekšējo apgaismojumu un visus sīkos sprieguma patērētājus. Kempinga pieslēgums nebija paredzēts lielai jaudai, tādēļ tur ūdeni nācās sildīt ar gāzi.
Rezultātā, pēc ceļojuma, nosverot gāzes balonu, konstatēju, ka bijām iztērējuši tikai 52,4% gāzes (vēl palikuši 4,9 kg). Secinu, ka šādā dienvidu ceļojumā ņemt līdzi otru balonu, tiešām, nebija nepieciešams.
3) Nevienā vietā Austrijā uz ceļa neredzējām norādes par kempera netīrā ūdens izliešanas vietām. To varējām izdarīt tikai kempingos. Tomēr tika apgāzts dzirdētais apgalvojums, ka Austrijā ar kemperi pa nakti var palikt tikai kempingos. Mēs divas naktis pavadījām benzīntanku stāvvietās.
Toties Itālijā uz lielajiem ceļiem bieži redzējām norādes par netīrā ūdens izliešanas vietām (galvenokārt benzīntankos).
 |  |
4) Apstiprinājās dzirdētais apgalvojums par itāļu paviršo auto vadīšanas stilu. Tas bija uzskatāmi redzams uzreiz pēc Itālijas robežas šķērsošanas. Liekas, apmēram 20% no itāļu automašīnām uz ātrgaitas ceļa nebrauca pa savām braukšanas joslām, bet "brīvi improvizēja". Lielai daļai no šādiem "brīvmāksliniekiem" rokās bija redzams mobilais tālrunis.
5) Bija nepatīkami redzēt, cik Itālija ir piegružota. Likās, jo tālāk uz dienvidiem, un jo tuvāk populārām kūrorta vietām, jo raksturīgāk ir visu nevajadzīgo vienkārši mest ārā pa braucamā logu. Ceļu malas ir pilnas atkritumiem, neviens tos nesavāc, un šķiet, nevienu tas nesatrauc. Centralizēti atkritumu savākšanu organizē tikai uz ātrgaitas šosejām.
Kempingā Trafoi Itālijā palikām vienu nakti. Ar motorolleri aizbraucām no šī kempinga augšā, kalnā līdz Passo Stelvio un pa to pašu ceļu atgriezāmies atpakaļ.
Ar motorolleri izbrauktais maršruts no kempinga Spartacus, kurš atradās pie pašas Pompei senās pilsētas, pāri kalniem uz Amalfi piekrasti un pa citu ceļu, pāri kalniem atpakaļ.
Vizināšanās ar motorolleri no mūsu maršruta tālākā dienvidu kempinga Sosta Camper pie pilsētiņas Palinuro.
